Ko vēlos paveikt 12. Saeimā

Manas darbības prioritāte: drošība atbildīgam cilvēkam un Latvijas valstij visās jomās – no aizsardzības līdz sociālajām garantijām un veselības aprūpei.

Aizsardzības jomā nepieciešams vēl straujāks finansējuma palielinājums lai sasniegtu 2% no kopprodukta pēc iespējas ātrāk. Latvijas mobilizācijas rezerve ir zemessardze, kuras skaitu nepieciešams dubultot un sagatavotības līmeni strauji pacelt līdz Latvijas aizstāvēšanai nepieciešamajam. Bez uzņēmēju un citu Latvijas darbdevēju atbalsta, atbrīvojot zemessargus no darba uz mācību un operāciju laiku zemessardzes izaugsme nav iespējama un tas ir jānostiprina likumdošanā.  Jārada infrastruktūra NATO militāro vienību uzņemšanai mācībām vai iespējamas krīzes situācijas novēršanai.

Latvijas valstij ir jāgodina 1991. gada barikāžu dalībnieki, kas ar savu dzīvību bija gatavi riskēt aizstāvot mūsu valsts neatkarību. Viņiem ir nepieciešams piešķirt statusu, kurš būtu atbilstošs tam, kuru patreiz ieņem Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Valsts rūpes par saviem aizstāvjiem iedrošinās arī nākamās paaudzes pašaizliedzīgi cīnīties par mūsu brīvību un neatkarību.

Iekšējā valsts drošībā ir neatdalāma no ārējās, kā to rāda jaunā paraugā karš Ukrainā, kad iekšējie nemieri un valts varas destabilizācija tiek izmantota teritorijas sagrābšanai no kaimiņvalsts puses. Nepieciešama Latvijas iekšlietu sistēmas finansiāla un materiāli tehniska nostiprināšana lai tā kopā ar teritoriālām zemessardzes vienībām būtu spējīga nekavējoties novērst no ārpuses inspirētas nekārtības valsts iekšienē.

Cilvēkam ir jābūt drošam par palīdzību slimības vai nelaimes gadījumā un patreizējā veselības aprūpe to liedz. Veselības aprūpei nepieciešama gan nauda, gan mehānisms tās uzkrāšanai. Par tādu var kalpot valsts veselības apdrošināšana, kā tas jau daudzus gadus ir ieviests mums kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Bez slimnieka un mediķa šajās attiecībās parādās trešā puse – apdrošinātājs, kas norēķinās par darbu pēc piestādītā rēķina noņemdams iespējamās konfliktsituācijas, kuras rodas nepietiekama finansējuma dēļ, kad gandrīz puse no izdevumiem ir jāsedz pacientam pašam, kā tas ir patreiz.

Sociālā drošība sasniedzama ar neapliekamā minimuma celšanu cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem un lielo ienākumu pilnu aplikšanu ar nodokļiem. Atbalstam ģimenēm ar bērniem un it īpaši daudzbērnu ģimenēm jāatgriežas 2008. gada līmenī. Pensiju indeksācijai jānotiek divreiz gadā atkarībā ne tikai no inflācijas, bet arī darba stāža.