svētdiena, 2014. gada 28. septembris

Saeima atbalstīja manu likumprojektu par 1991. gada Barikāžu dalībnieku statusu un nodeva to izskatīšanai Saeimas komisijām





Pagājušo ceturdien, 25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu „Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu", kas paredz no 2016. gada apmēram 70 eiro piemaksu barikāžu dalībnieku pensijai.

Likumprojektu izstrādāju kopā ar „1991.gada barikāžu dalībnieku biedrību” un to iesniegusi koalīcijas pārstāvju darba grupa. Likumprojekts paredz izmaksāt ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijai budžeta līdzekļiem tādā apmērā un kārtībā, kāds noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Likuma mērķis ir novērtēt barikāžu dalībnieku nopelnus, pateikties cilvēkiem, kas nezinot, kas viņus sagaida, 1991.g. barikāžu laikā no Latvijas malu malām nāca uz barikādēm. Darba grupa uzskata, ka likums būtu ne tikai vēsturiski taisnīgs un sociāli nozīmīgs mūsu neatkarības aizstāvjiem, bet arī skaidri parādītu nākamām paaudzēm, ka valsts neaizmirst tos, kas, aizstāvot Latviju, gatavi riskēt ar dzīvību.

Barikāžu dalībnieka statusu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. To paredzēts piešķirt personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem piešķirta barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kā arī personām, kurām piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gadā.


Dalībnieki, kas iepriekš nav reģistrējušies, vispēdējā laikā izrāda paaugstinātu interesi sava statusa noformēšanā un barikāžu laika darbības izvērtēšanā, tāpēc gribas atgādināt, ka organizācija, kas pieņem un atbilstoši likumam izvērtē iesniegumus ir „1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība”, Rīgā, Krāmu ielā 3, LV1050, telefons 67213525, e-pasts: barikazu.muzejs@gmail.com

trešdiena, 2014. gada 17. septembris

Ko vēlos paveikt 12. Saeimā

Manas darbības prioritāte: drošība atbildīgam cilvēkam un Latvijas valstij visās jomās – no aizsardzības līdz sociālajām garantijām un veselības aprūpei.

Aizsardzības jomā nepieciešams vēl straujāks finansējuma palielinājums lai sasniegtu 2% no kopprodukta pēc iespējas ātrāk. Latvijas mobilizācijas rezerve ir zemessardze, kuras skaitu nepieciešams dubultot un sagatavotības līmeni strauji pacelt līdz Latvijas aizstāvēšanai nepieciešamajam. Bez uzņēmēju un citu Latvijas darbdevēju atbalsta, atbrīvojot zemessargus no darba uz mācību un operāciju laiku zemessardzes izaugsme nav iespējama un tas ir jānostiprina likumdošanā.  Jārada infrastruktūra NATO militāro vienību uzņemšanai mācībām vai iespējamas krīzes situācijas novēršanai.

Latvijas valstij ir jāgodina 1991. gada barikāžu dalībnieki, kas ar savu dzīvību bija gatavi riskēt aizstāvot mūsu valsts neatkarību. Viņiem ir nepieciešams piešķirt statusu, kurš būtu atbilstošs tam, kuru patreiz ieņem Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Valsts rūpes par saviem aizstāvjiem iedrošinās arī nākamās paaudzes pašaizliedzīgi cīnīties par mūsu brīvību un neatkarību.
Iekšējā valsts drošībā ir neatdalāma no ārējās, kā to rāda jaunā paraugā karš Ukrainā, kad iekšējie nemieri un valts varas destabilizācija tiek izmantota teritorijas sagrābšanai no kaimiņvalsts puses. Nepieciešama Latvijas iekšlietu sistēmas finansiāla un materiāli tehniska nostiprināšana lai tā kopā ar teritoriālām zemessardzes vienībām būtu spējīga nekavējoties novērst no ārpuses inspirētas nekārtības valsts iekšienē.

Cilvēkam ir jābūt drošam par palīdzību slimības vai nelaimes gadījumā un patreizējā veselības aprūpe to liedz. Veselības aprūpei nepieciešama gan nauda, gan mehānisms tās uzkrāšanai. Par tādu var kalpot valsts veselības apdrošināšana, kā tas jau daudzus gadus ir ieviests mums kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Bez slimnieka un mediķa šajās attiecībās parādās trešā puse – apdrošinātājs, kas norēķinās par darbu pēc piestādītā rēķina noņemdams iespējamās konfliktsituācijas, kuras rodas nepietiekama finansējuma dēļ, kad gandrīz puse no izdevumiem ir jāsedz pacientam pašam, kā tas ir patreiz.


Sociālā drošība sasniedzama ar neapliekamā minimuma celšanu cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem un lielo ienākumu pilnu aplikšanu ar nodokļiem. Atbalstam ģimenēm ar bērniem un it īpaši daudzbērnu ģimenēm jāatgriežas 2008. gada līmenī. Pensiju indeksācijai jānotiek divreiz gadā atkarībā ne tikai no inflācijas, bet arī darba stāža.

svētdiena, 2014. gada 7. septembris

Saeimā izskatīs likumprojektu, kas paredz 70 eiro piemaksu pensijai barikāžu dalībniekiem

Saeimā izskatīs likumprojektu, kas paredz 70 eiro piemaksu pensijai barikāžu dalībniekiem

            Ceturdien, 18. septembrī Saeima izskatīs likumprojektu „Par 1991. gada barikāžu darbinieka statusu”. Likumprojektu izstrādāju kopā ar 1991. gada „Barikāžu dalībnieku biedrību” . Likumprojektu parakstījuši deputāti Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Dāvis Stalts, Juris Vectirāns, Andris Buiķis, Inga Bite, Andris Bērziņš un es, un tas paredz 70 eiro piemaksu tiem barikāžu dalībniekiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu.
            Likumprojekts tika prezentēts arī valdību veidojošo partiju koalīcijas Padome.
1991.g. barikāžu laikā Latvijas neatkarības aizstāvji bija gatavi ziedot savu dzīvību cīņā pret bruņotu pārspēku.  Uzskatu, ka ir pienācis laiks pateikties šiem cilvēkiem, kas, nezinot, kas viņus sagaida, no Latvijas malu malām nāca uz barikādēm. Latvijas valsts ir viņiem lielu pateicību parādā.
Līdzīgi tika darīts Latvijā pēc 1919-1920.g.g. neatkarības cīņām, sniedzot materiālu atbalstu to dalībniekiem brīvprātīgajiem. 1991.g. barikāžu dalībnieki būtu pielīdzināmi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ar tām pašām sociālām garantijām un pabalstu pie valsts vecuma pensijas. Pēc sakotnējiem aprēķiniem tas izmaksātu ap 8 miljoni eiro gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta, no kura tiek maksāts arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Šāds likums būtu ne tikai vēsturiski taisnīgs un sociāli nozīmīgs mūsu neatkarības aizstāvjiem, bet arī skaidri parādītu nākamām paaudzēm, ka valsts neaizmirst tos, kas, aizstāvot Latviju, gatavi riskēt ar savu dzīvību. Izsaku dziļu pateicību tiem Saeimas deputātiem, kas mani atbalstīja.