Romualds Ražuks
ceturtdiena, 2014. gada 2. oktobris
svētdiena, 2014. gada 28. septembris
Saeima atbalstīja manu likumprojektu par 1991. gada Barikāžu dalībnieku statusu un nodeva to izskatīšanai Saeimas komisijām
Pagājušo ceturdien, 25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai
komisijās likumprojektu „Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu", kas
paredz no 2016. gada apmēram 70 eiro piemaksu barikāžu dalībnieku pensijai.
Likumprojektu izstrādāju kopā ar „1991.gada barikāžu
dalībnieku biedrību” un to iesniegusi koalīcijas pārstāvju darba grupa. Likumprojekts
paredz izmaksāt ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijai budžeta līdzekļiem
tādā apmērā un kārtībā, kāds noteikts nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem.
Likuma mērķis ir novērtēt barikāžu dalībnieku nopelnus, pateikties cilvēkiem,
kas nezinot, kas viņus sagaida, 1991.g. barikāžu laikā no Latvijas malu malām
nāca uz barikādēm. Darba grupa uzskata, ka likums būtu ne tikai vēsturiski
taisnīgs un sociāli nozīmīgs mūsu neatkarības aizstāvjiem, bet arī skaidri
parādītu nākamām paaudzēm, ka valsts neaizmirst tos, kas, aizstāvot Latviju,
gatavi riskēt ar dzīvību.
Barikāžu dalībnieka statusu piešķirs Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde. To paredzēts piešķirt personām, kurām saskaņā ar
normatīvajiem aktiem piešķirta barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kā arī
personām, kurām piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Latvijas
neatkarības aizstāvēšanā 1991.gadā.
Dalībnieki, kas iepriekš nav reģistrējušies, vispēdējā
laikā izrāda paaugstinātu interesi sava statusa noformēšanā un barikāžu laika
darbības izvērtēšanā, tāpēc gribas atgādināt, ka organizācija, kas pieņem un
atbilstoši likumam izvērtē iesniegumus ir „1991.gada barikāžu dalībnieku
biedrība”, Rīgā, Krāmu ielā 3, LV1050, telefons 67213525,
e-pasts: barikazu.muzejs@gmail.com
trešdiena, 2014. gada 17. septembris
Ko vēlos paveikt 12. Saeimā
Manas darbības
prioritāte: drošība atbildīgam cilvēkam un Latvijas valstij visās jomās – no
aizsardzības līdz sociālajām garantijām un veselības aprūpei.
Aizsardzības jomā
nepieciešams vēl straujāks finansējuma palielinājums lai sasniegtu 2% no
kopprodukta pēc iespējas ātrāk. Latvijas mobilizācijas rezerve ir zemessardze,
kuras skaitu nepieciešams dubultot un sagatavotības līmeni strauji pacelt līdz
Latvijas aizstāvēšanai nepieciešamajam. Bez uzņēmēju un citu Latvijas
darbdevēju atbalsta, atbrīvojot zemessargus no darba uz mācību un operāciju
laiku zemessardzes izaugsme nav iespējama un tas ir jānostiprina likumdošanā. Jārada infrastruktūra NATO militāro vienību
uzņemšanai mācībām vai iespējamas krīzes situācijas novēršanai.
Latvijas valstij
ir jāgodina 1991. gada barikāžu dalībnieki, kas ar savu dzīvību bija gatavi
riskēt aizstāvot mūsu valsts neatkarību. Viņiem ir nepieciešams piešķirt
statusu, kurš būtu atbilstošs tam, kuru patreiz ieņem Nacionālās pretošanās
kustības dalībnieki. Valsts rūpes par saviem aizstāvjiem iedrošinās arī nākamās
paaudzes pašaizliedzīgi cīnīties par mūsu brīvību un neatkarību.
Iekšējā valsts
drošībā ir neatdalāma no ārējās, kā to rāda jaunā paraugā karš Ukrainā, kad
iekšējie nemieri un valts varas destabilizācija tiek izmantota teritorijas
sagrābšanai no kaimiņvalsts puses. Nepieciešama Latvijas iekšlietu sistēmas
finansiāla un materiāli tehniska nostiprināšana lai tā kopā ar teritoriālām
zemessardzes vienībām būtu spējīga nekavējoties novērst no ārpuses inspirētas
nekārtības valsts iekšienē.
Cilvēkam ir jābūt
drošam par palīdzību slimības vai nelaimes gadījumā un patreizējā veselības
aprūpe to liedz. Veselības aprūpei nepieciešama gan nauda, gan mehānisms tās
uzkrāšanai. Par tādu var kalpot valsts veselības apdrošināšana, kā tas jau
daudzus gadus ir ieviests mums kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Bez slimnieka un
mediķa šajās attiecībās parādās trešā puse – apdrošinātājs, kas norēķinās par
darbu pēc piestādītā rēķina noņemdams iespējamās konfliktsituācijas, kuras
rodas nepietiekama finansējuma dēļ, kad gandrīz puse no izdevumiem ir jāsedz
pacientam pašam, kā tas ir patreiz.
Sociālā drošība
sasniedzama ar neapliekamā minimuma celšanu cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem
un lielo ienākumu pilnu aplikšanu ar nodokļiem. Atbalstam ģimenēm ar bērniem un
it īpaši daudzbērnu ģimenēm jāatgriežas 2008. gada līmenī. Pensiju indeksācijai
jānotiek divreiz gadā atkarībā ne tikai no inflācijas, bet arī darba stāža.
svētdiena, 2014. gada 7. septembris
Saeimā izskatīs likumprojektu, kas paredz 70 eiro piemaksu pensijai barikāžu dalībniekiem
Saeimā izskatīs likumprojektu, kas paredz 70 eiro
piemaksu pensijai barikāžu dalībniekiem
Ceturdien, 18. septembrī Saeima izskatīs likumprojektu
„Par 1991. gada barikāžu darbinieka statusu”. Likumprojektu izstrādāju kopā ar 1991. gada „Barikāžu dalībnieku biedrību” . Likumprojektu
parakstījuši deputāti Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Dāvis Stalts, Juris Vectirāns,
Andris Buiķis, Inga Bite, Andris Bērziņš un es, un tas paredz 70 eiro
piemaksu tiem barikāžu dalībniekiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu.
Likumprojekts tika prezentēts arī
valdību veidojošo partiju koalīcijas Padome.
1991.g. barikāžu laikā Latvijas neatkarības aizstāvji bija gatavi ziedot
savu dzīvību cīņā pret bruņotu pārspēku. Uzskatu,
ka ir pienācis laiks pateikties šiem cilvēkiem, kas, nezinot, kas viņus
sagaida, no Latvijas malu malām nāca uz barikādēm. Latvijas valsts ir viņiem lielu
pateicību parādā.
Līdzīgi tika darīts Latvijā pēc 1919-1920.g.g. neatkarības
cīņām, sniedzot materiālu atbalstu to dalībniekiem brīvprātīgajiem. 1991.g.
barikāžu dalībnieki būtu pielīdzināmi nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem, ar tām pašām sociālām garantijām un pabalstu pie valsts vecuma
pensijas. Pēc sakotnējiem aprēķiniem tas izmaksātu ap 8 miljoni eiro gadā no
Aizsardzības ministrijas budžeta, no kura tiek maksāts arī nacionālās
pretošanās kustības dalībniekiem.
Šāds likums būtu ne tikai vēsturiski taisnīgs un sociāli nozīmīgs mūsu neatkarības
aizstāvjiem, bet arī skaidri parādītu nākamām paaudzēm, ka valsts neaizmirst
tos, kas, aizstāvot Latviju, gatavi riskēt ar savu dzīvību. Izsaku dziļu pateicību tiem Saeimas deputātiem, kas mani atbalstīja.
Abonēt:
Ziņas (Atom)